Priekšnoteikumi Ārsta asistenta projektam
Visvienkāršāk laikam būtu noslēgt līgumu ar vienu ģimenes ārstu privātklīniku un interesējošajā indikācijā izpētīt, cik pacientu reālajā dzīvē ievēro ārstēšanas režīmu.
Piemēram, hipertensijas slimnieku grupā:
- A. Saskaitīsim, cik un kādas zāles pēdējo 12 mēnešu laikā ir pirktas aptiekā (recepšu grāmatiņas) un cik vajadzēja būt saskaņā ar rekomendācijām (ja vēlaties, uzreiz sašauriniet pētāmo loku – pētiet tikai tos, kam neizdodas sasniegt optimālā asinsspiediena rādījumus).
- B. Sagatavojiet aptaujas anketu (atradīsiet arī internetā) un aptaujājiet šos pacientus. Gan vienu, gan otru darbu labprāt paveiks klīnikas māsas. Viņām tikai būs jāpalīdz sagatavot metodoloģiju un atbalstīt klīniku, lai varētu nosegt pētījuma izmaksas. Tas viss būs legāli un medicīniskā ziņā interesanti jūsu klientiem. Ja fiksēsiet šo pacientu asinsspiedienu, visticamāk, ka redzēsiet arī Adherence sakarības ar piemērojamās terapijas klīniskajiem rezultātiem.
Šāds pētījums aizņems maksimāli 2–3 mēnešus, ja iepriekš sagatavosiet analītisko IT sistēmu. Rezultātus iegūsiet pāris nedēļu laikā no pēdējās anketas saņemšanas (darbs nav no patīkamajiem, tāpēc ir iespēja – noalgojiet trešo pusi).
Ceru, ka šie dati ievērojami ļaus palielināt mārketinga aktivitāšu lietderību.
Šie termini ir plaši lietojami literatūrā, taču tikai ADHERENCE izdevās atrast PSO apstiprinātu definīciju. Turklāt terminu skaidrojumi bieži sakrīt dažādos avotos.
Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ārstu vidū šie termini nav populāri. Varbūt nedaudz biežāk diskusijās ir nācies dzirdēt Compliance. Neatkarīgi no tā, viņi lieliski saprot problēmas, kas slēpjas aiz šiem terminiem. Domāju, ka tos ir vērts lietot. Ko domājat Jūs?
Lai pierastu ik rītu iedzert zāles, vajag laiku. Hipertensijas slimniekam nepārtraukti ir jālieto vidēji trīs veidu zāles. Turklāt viņam ir jāatceras arī citi terapijas elementi un viss ļoti bieži ir jādara kā armijā – neiedziļinoties, kam tas viss vajadzīgs. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka soli pa solim visas ārsta pūles aiziet nebūtībā. Bet pēc tam atkal stājas rindā pie ārsta, jo slimība ir progresējusi...
Daži SAM speciālisti ir aprēķinājuši, ka šādu pacientu apmeklējumi veido līdz 25 % no visām vizītēm pie ārstiem. Parēķināsim – tas nozīmētu ~4 milj. vizīšu vai 650 000 ārsta darba stundu, tas ir tikai ~1 mēnesis atvaļinājuma visam primārajam posmam?
Līdz ar to slimokases apmaksā nevajadzīgas vizītes, zāles, kam derīguma termiņš beidzas „atvilktnēs”, un rehospitalizācijas.
Ārsts nedaudz nopelna no nevajadzīgām vizītēm, lai gan tas nav slikti, tomēr no nerezultatīva darba negūst nekādu morālu apmierinājumu.
Pacienti jūtas slikti, zaudē darbspējas, iestājas slimnīcās un nomirst.
Produktu menedžeris, katru gadu tiecoties sasniegt nospraustos mērķus, saskaras arvien ar jaunām bēdām – jo lielāku lietotāju grupu ir sasniedzis iepriekšējā gadā, jo lielāku budžeta daļu nākamajā gadā „apēd” jaunu pacientu meklēšana, lai kompensētu esošo pacientu slikto ADHERENCE. Bet kur izaugsme?
Ja jūsu produkta lietotāji rīkojas tāpat; ja jūsu produkta pārdošanas tendences ir līdzīgas attēlotajām grafikā, – „dodiet zaļo gaismu” Ārsta asistenta projektiem.
